Par kolagēnu runā daudz, un bieži vien pretrunīgi. Šajā rakstā apkopojām to, ko par kolagēnu stāstām saviem klientiem jau vairāk nekā piecus gadus: bez sarežģītiem terminiem, ar skaidru atbildi uz katru jautājumu.
Kas ir kolagēns?
Kolagēns ir olbaltumviela, un tā ir visbiežāk sastopamā olbaltumviela cilvēka organismā. Tas veido aptuveni 30% no visām ķermeņa olbaltumvielām un ir saistaudu galvenā sastāvdaļa. Kolagēns ir ādā, kaulos, cīpslās, saitēs, skrimšļos, asinsvados, matos un nagos.
Vārds cēlies no sengrieķu vārda, kas nozīmē “līme”. Tas labi raksturo kolagēna lomu: tas satur audus kopā un dod tiem formu, izturību un elastību. Āda ir tvirta, cīpslas iztur slodzi, un locītavas kustas bez stīvuma lielā mērā tieši tāpēc, ka tajās ir pietiekami daudz kolagēna.
Kolagēnam organismā ir divas lomas. Tas sasaista audus un orgānus, un tas nodrošina tiem mitrumu, izturību un elastību.
Kolagēna veidi
Ir zināmi vismaz 16 kolagēna veidi, bet trīs no tiem, I, II un III tips, veido līdz pat 90% no visa kolagēna organismā.
- I tipa kolagēns ir visizplatītākais. Tas ir ādā, kaulos, cīpslās un saitēs un atbild par ādas izturību un elastību. Tieši I tipa kolagēnu visbiežāk lieto uztura bagātinātājos ādai, matiem, nagiem un locītavām.
- II tipa kolagēns galvenokārt atrodas skrimšļos.
- III tipa kolagēns bieži ir līdzās I tipam: ādā, asinsvados un iekšējos orgānos.
Pēc izcelsmes uztura bagātinātājos visbiežāk ir liellopu vai zivju kolagēns. Abi ir I tipa kolagēns un darbojas līdzīgi. Liellopu kolagēns ir klasiskā izvēle par pieejamāku cenu, zivju kolagēns ir ar smalkākiem peptīdiem un der tiem, kas neēd liellopu gaļu.
Vai locītavām vajag īpašu II tipa kolagēnu un kāpēc hidrolizētam kolagēnam tips nav izšķirošs, lasi rakstā Kolagēna tipi.
Hidrolizēts kolagēns un kolagēna peptīdi
Kolagēns ir gara olbaltumvielas molekula, ko organisms tā pilnajā formā uzsūkt nespēj. Tāpēc uztura bagātinātājos lieto hidrolizētu kolagēnu. Hidrolizējot garo molekulu sadala īsos peptīdos no divām vai trim aminoskābēm, kas uzsūcas caur zarnu traktu un nonāk asinsritē. Organisms šīs aminoskābes izmanto, lai veidotu savu kolagēnu.
Hidrolizēti peptīdi šķīst gan aukstā, gan karstā šķidrumā un karstumā nesadalās. Želatīns ir tikai daļēji sadalīts kolagēns: tas šķīst karstumā, recē atdziestot un uzsūcas daudz sliktāk. Tāpēc uztura bagātinātājos izvēlas peptīdus, nevis želatīnu.
Kā organisms ražo kolagēnu un kāpēc ar gadiem tā kļūst mazāk
Kolagēnu organismā ražo specializētas šūnas, fibroblasti. Ap 25 gadu vecumu šī spēja sāk mazināties. Ap 40 gadu vecumu kolagēns noārdās ātrāk, nekā organisms to spēj atjaunot. Ap 60 gadu vecumu kolagēna sintēze ir sarukusi aptuveni uz pusi.
Šo procesu apturēt nevar, bet to var paātrināt vai palēnināt ar ikdienas paradumiem.
- Cukurs. Liels rafinēta cukura daudzums ietekmē glikācijas procesu: glikoze asinīs pievienojas olbaltumvielām, un vesels kolagēns kļūst trausls un sauss.
- Smēķēšana. Tabakas dūmu vielas sašaurina asinsvadus un samazina asins plūsmu ādā. Kolagēns kļūst sauss un trausls, veidojas grumbas.
- Saule bez aizsardzības. UV stari nokļūst līdz dermas slānim un noārda kolagēnu šūnu līmenī.
- Alkohols. Tas dehidrē organismu, un āda ir viens no pirmajiem orgāniem, kas zaudē mitrumu. Kolagēna šķiedras sāk plaisāt un salipt.
- Stress un slikts miegs. Hronisks stress pasliktina kolagēna kvalitāti, bet pietiekams naktsmiers veicina organisma atjaunošanos.
Kā izpaužas kolagēna trūkums
Redzamās pazīmes ir tikai daļa no aisberga. Kad kolagēna kļūst mazāk, mazinās visu audu izturība un elastība. Visbiežāk to pamana kā:
- grumbas un sausāku ādu;
- locītavu un muskuļu stīvumu;
- tonusa trūkumu;
- lēnāku brūču dzīšanu;
- regulāru nogurumu.
Trīsdesmit un četrdesmit gadu vecumā šīs izmaiņas vēl nerada nopietnas sūdzības, tāpēc vairums tām nepievērš uzmanību. Tomēr tieši šajā vecumā ir jēga sākt rūpēties par kolagēna rezervēm.
Kam kolagēns palīdz
Ādai, matiem un nagiem
Kolagēns visbiežāk tiek minēts kā risinājums ādas izskatam: tās struktūrai, elastībai un spējai saglabāt mitrumu. Tas ir arī matu un nagu sastāvdaļa. Organisms kolagēna aminoskābes izmanto, lai veidotu matu olbaltumvielas, no kurām veidojas mati. Klienti visbiežāk raksta tieši par matiem, nagiem un ādu, parasti pēc pirmā vai otrā iepakojuma.
Locītavām, kauliem un skrimšļiem
Kolagēns ir saišu, cīpslu un kaulu pamatviela. Tā rezervju papildināšana atbalsta locītavu, kaulu un skrimšļu izturību. Ja kolagēnu lieto galvenokārt locītavām, to labi papildina glikozamīns ar hondroitīnu un MSM, jo tie baro skrimsli. Tāpēc ir Komplekts Locītavām, un sīkāk par to lasi šeit.
Sportojot
Kolagēns ir olbaltumviela: 10 g deva dod 9 g olbaltumvielu bez taukiem un cukura. Tas nav pilnvērtīgs proteīns muskuļu augšanai, jo tam trūkst dažu aminoskābju, bet tas atbalsta saites, cīpslas un locītavas, kas treniņos saņem lielāko slodzi. Sportojot kolagēnu lieto papildus proteīnam, ne tā vietā. Vairāk: Kolagēns muskuļiem.
Kā lietot kolagēnu
Ieteicamā dienas deva ir 10 g jeb viena pilna mērkarote. Pulveri iemaisa kafijā, tējā, sulā, smūtijā, ūdenī vai putrā. Tam nav specifiskas garšas, un tas nemaina dzēriena konsistenci. Karstumā peptīdi nesadalās, tāpēc rīta kafija ir tikpat laba kā auksts dzēriens. Jutīgāki cilvēki ar tīru ūdeni var sajust vieglu piegaršu, tad palīdz citrona šķēlīte vai devas sadalīšana divās daļās.
Diennakts laiks nav svarīgs, svarīga ir regularitāte. Kolagēns darbojas uzkrājoši, tāpēc to lieto katru dienu bez pārtraukumiem. Pirmās izmaiņas klienti parasti pamana pēc 45 līdz 90 dienām, un, lai novērtētu rezultātu, iesakām vismaz trīs mēnešus. Kolagēns™ ir paredzēts pieaugušajiem no 18 gadu vecuma. Grūtniecēm, sievietēm zīdīšanas laikā un cilvēkiem, kas atrodas ārsta uzraudzībā, pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu.
Viena mērkarote (10 g) katru dienu. Ar 450 g iepakojumu pietiek 45 dienām, ar trim iepakojumiem 135 dienām.
Kolagēns un C vitamīns
C vitamīns organismam ir vajadzīgs, lai no aminoskābēm veidotu savu kolagēnu, tāpēc bieži dzird, ka kolagēns strādā tikai kopā ar C vitamīnu. Tā ir tikai daļēja taisnība. Dienas minimumu, 75 līdz 100 mg, dod divi augļi vai dārzeņi dienā, piemēram, kivi, apelsīns vai paprika. Ja augļus un dārzeņus ēd maz, C vitamīnu var pievienot uztura bagātinātāja formā. Sīkāk: C vitamīns un kolagēns.
Kā izvēlēties kolagēnu
Izvēloties kolagēnu, skaties uz trim lietām.
- Sastāvs. Jo īsāks, jo labāk. Tīrs kolagēns ir viena sastāvdaļa: hidrolizēti kolagēna peptīdi. Saldinātāji, aromatizatori un krāsvielas kolagēnam neko nepievieno.
- Deva. Skaties, cik gramu kolagēna ir vienā dienas devā un cik dienām pietiek iepakojuma. Pulverī 10 g devu uzņem ar vienu karoti.
- Izcelsme un reģistrācija. Kur produkts ražots un vai tas ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Reģistrācijas numuru var pārbaudīt.
Kolagēns™ ir tieši tāds: viena sastāvdaļa, hidrolizēti I tipa liellopu kolagēna peptīdi, 10 g vienā mērkarotē, 450 g iepakojums 45 dienām, ražots Francijā, PVD reģistrācijas numurs 12576. Tiem, kas neēd liellopu gaļu, ir Zivju kolagēns ar tādu pašu devu.
Kā salīdzināt kolagēna cenu par vienu devu, lasi rakstā Cik maksā kolagēns.
Īsumā
- Kolagēns ir organisma galvenā strukturālā olbaltumviela, aptuveni 30% no visām olbaltumvielām.
- I tipa kolagēns ir ādā, kaulos, cīpslās un saitēs, un tieši to lieto uztura bagātinātājos.
- Pēc 25 gadu vecuma organisms kolagēnu ražo arvien mazāk, un cukurs, saule, smēķēšana un stress šo procesu paātrina.
- Uzturā lieto hidrolizētu kolagēnu jeb peptīdus, 10 g dienā, katru dienu bez pārtraukumiem.
- C vitamīns ir vajadzīgs, bet to dod arī divi augļi dienā.
- Izvēlies pēc sastāva, devas un izcelsmes.
Vairāk par konkrētiem mērķiem: Kolagēns ādai, Kolagēns matiem, Kolagēns nagiem, Kolagēns locītavām un kauliem, Grass fed kolagēns. Atbildes uz citiem jautājumiem ir BUJ sadaļā.
