Viena no jomām, kurā kolagēns ir guvis plašu atpazīstamību, ir locītavu un kaulu veselības profilakse. Kolagēnam locītavu un kaulu uzbūvē ir īpaša nozīme. Locītavu darbība tiešā veidā ir atkarīga no skrimšļa, kas uztur to kustīgumu un amortizē triecienus. Kolagēna šķiedras veido aptuveni 70% no skrimšļa. Tās ir atbildīgas par tā struktūru un izturību, vienlaikus nodrošinot atbalstu skrimšļa audu veidošanai un atjaunošanai. Savukārt kaulos kolagēns pārstāv aptuveni 90% no organiskās masas un nodrošina nepieciešamo struktūru un izturību. 

Ņemot vērā kolagēna ievērojamo klātbūtni locītavās un kaulos, nav pārsteigums, ka tā lietošana uzturā stiprina kaulus un uzlabo locītavu vingrumu. 

Jāņem vērā, ka uzturā lietotais kolagēns nenonāks mūsu ķermenī tā sākotnējā formā. Tā vietā tas tiks sašķelts aminoskābēs - barības vielās, kas veicina kolagēna un citu olbaltumvielu veidošanos. Tādējādi organisma dabiskās kolagēna rezerves tiek atjaunotas vienkāršā un efektīvā veidā. Taču, pirms runājam par locītavu un kaulu veselības saglabāšanu ar kolagēna peptīdiem, noskaidrosim, kādēļ kolagēns mūsu ķermenim ir tik būtisks.

Kolagēns ir olbaltumviela, kas nodrošina saistaudu struktūru visā ķermenī. Tā kā kolagēns ir galvenā saistaudu sastāvdaļa, īpaši lielos daudzumos tas ir atrodams cīpslās, skrimšļos, kaulos un saitēs. Tāpat tas ir atrodams ādā, muskuļos, asinsvados, acīs, matos un nagos. Tā ievērojamā klātbūtne veido aptuveni 30% no mūsu ķermeņa olbaltumvielām. 

Kolagēna galvenā funkcija ir saistīt audus un orgānus, kā arī nodrošināt tiem elastību, izturību un pretestību. Līdz ar to kolagēns ir kā līme, kas satur mūsu ķermeni un ļauj tam pielāgoties. Tā spēja sniegt atbalstu un struktūru visā mūsu ķermenī ir skaidrojama ar kolagēna molekulas uzbūvi. Kolagēns sastāv no 3 savītām aminoskābju ķēdēm, kas ir vairāku simtu aminoskābju garas. Šāda struktūra kolagēna molekulai sniedz īpaši lielu izturību un elastību.

Mūsu ķermenī kolagēns tiek veidots specializētās šūnās jeb fibroblastos. Tā veidošanai ir nepieciešamas vairākas uzturvielas, taču tieši aminoskābēm ir lielākā loma kolagēna veidošanā. Papildus ir nepieciešami arī C, E un B vitamīni, kā arī tādas minerālvielas kā magnijs un cinks. 

Novecošanas un citu procesu rezultātā šūnu spēja veidot kolagēnu sāk pakāpeniski mazināties. Visbiežāk tas notiek jau ap 25 gadu vecumu, kad ar katru nākošo gadu šūnu spēja veidot kolagēnu mazinās par aptuveni 1%. Diemžēl bieži vien kolagēna zudumu paātrinām ar savu dzīvesveidu. Alkohola lietošana, cukura patēriņš, smēķēšana, ilgstoša atrašanās saules staros un stress negatīvi ietekmē mūsu organisma spēju veidot kolagēnu. Arī uzturvielu trūkums ievērojami kavē kolagēna sintēzi. 

Pirmās kolagēna trūkuma izraisītās sekas parasti novērojamas virspusēji: mūsu āda kļūt sausa, trausla, plāna un tā sāk veidot grumbas. Līdz ar strukturālās olbaltumvielas trūkumu arī nagi un mati paliek vāji un neveselīgi. Taču tās ir tikai redzamās izmaiņas. Kolagēna trūkums organismā izraisa arī iekšējas veselības problēmas, kas ievērojami samazina dzīves kvalitāti. Tiek veicināts locītavu un muskuļu stīvums, kaulu trauslums, tonusa mazinājums un citas pārmaiņas.

Rūpējoties par aktīvu dzīvesveidu un pilnvērtīgu uzturu, kolagēna trūkumu ir iespējams mazināt un daļēji novērst tā izraisītās sekas. 

Aktīvs dzīvesveids veicina veselīgu vielmaiņu, savukārt sabalansēts uzturs nodrošina nepieciešamās barības vielas kolagēna sintēzei. Diemžēl mūsdienu dzīvesveids ietekmē mūsu spēju nodrošināt sabalansētas ēdienreizes trīs reizes dienā. Ja izvēlamies ātri pagatavojamus, treknus un cukurotus ēdienus, tad bieži vien mūsu organismā veidojas olbaltumvielu deficīts. Tā kā olbaltumvielas ir galvenā izejviela kolagēna sintēzē, šāds uzturs ievērojami ietekmē kolagēna veidošanos. 

Lai pārliecinātos, ka tiek uzņemtas kolagēna veidošanai nepieciešamās olbaltumvielas, ir jāmaina uzturs vai jālieto tādi uztura bagātinātāji. 

Uzņemot uzturā kolagēnu, mūsu organisms to sašķels aminoskābēs, kas tālāk tiks izmantotas kolagēna un citu olbaltumvielu sintēzē. Šāda uztura bagātināšana var sniegt vairākus veselības uzlabojumus, taču šoreiz pievērsīsim uzmanību tam, kā kolagēna lietošana uzturā atbalsta locītavu un kaulu veselību.

Kauli un locītavas atbalsta mūsu ķermeni un piešķir tam formu un kustīgumu. Tie ļauj mums droši pārvietoties, sniedzot līdzsvaru un aizsargājot orgānus. Taču līdz ar kustīgu dzīvesveidu locītavas tiek nolietotas. Tāpat arī kauli ar laiku zaudē masu un blīvumu, kļūstot trausli un viegli traumējami. Šādas izmaiņas mūs pakļauj lielākam traumu riskam, tādēļ par kaulu un locītavu veselību ir jārūpējas jau pirms tiek izjustas sāpes. 

Kauli, tāpat kā locītavas, ir veidoti no dzīviem audiem. Līdz ar to šie audi tiek pilnīgi nomainīti ik pa 7 līdz 10 gadiem. To atjaunošana ir pastāvīgs process, kas nespētu notikt bez efektīvas šūnu darbības. Tā kā pilnvērtīgai šūnu darbībai ir nepieciešamas dažādas uzturvielas, sabalansēts uzturs ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā parūpēties par locītavu un kaulu veselību. 

Kaulu un locītavu sastāvs mums pasaka priekšā, kuras uzturvielas ir visvērtīgākās to veselības uzlabošanai. Mūsu kaulus veido olbaltumvielas un minerāli. Minerāli (galvenokārt kalcija fosfāts) veido aptuveni 60% no kaulu svara un kalpo kā ciets apvalks kaulu mīkstajai daļai. 

Savukārt kaulu mīkstā daļa sastāda atlikušos 40% no kaulu masas un sastāv no ūdens un matricas, kuras pamatā ir kolagēns. Kolagēns veido aptuveni 90% no šīs matricas, līdz ar to gan kalcijs, gan kolagēns ir īpaši svarīgi kaulu veselībā.

Kolagēnam ir būtiska loma arī locītavu veselībā. Locītavas uzdevums ir nodrošināt kustību starp diviem vai vairāk kauliem. Taču bez skrimšļiem, sinoviālajām membrānām, cīpslām un saitēm tas būtu gandrīz neiespējami. Kolagēns ir visu šo locītavu struktūru sastāvā. Bez ūdens aptuveni 60% no skrimšļa masas ir kolagēns. Skrimšļa funkcija ir nodrošināt vienmērīgu un vieglu locītavu kustību. Savukārt sinoviālā membrāna strādā kā lubrikants. Tā sastāv no diviem slāņiem, kuros ir atrodami dažāda tipa kolagēni. Arī cīpslās, kas savieno muskuļus ar kauliem, kolagēns veido aptuveni 85% no kopējā sastāva. 

Tiklīdz mūsu ķermenis nespēj ražot kolagēnu tam nepieciešamajos daudzumos, mūsu locītavu un kaulu veselība tiek ietekmēta dažādos veidos. Kolagēna trūkums organismā paātrina kaulu un locītavu degradāciju, tādējādi izraisot tādas slimības kā artrīts, osteoartrīts un osteoporoze. 

Papildinot savu uzturu ar kolagēnu, mēs savam ķermenim nodrošinām kolagēna sintēzei nepieciešamās uzturvielas. Tādējādi varam daļēji novērst kolagēna zuduma sekas un veicināt mūsu kaulu un locītavu atjaunošanos. Klīniskie pētījumi liecina, ka kolagēna lietošana uzturā var mazināt locītavu sāpes, stīvumu un iekaisumu, vienlaikus uzlabojot kustīgumu un elastību.

Osteoartrīts ir visbiežāk sastopamā artrīta forma. Tā izplatība ir viegli izskaidrojama ar tā cēloni - locītavu nolietojumu. Visbiežāk tas rodas rokās, gurnos un ceļgalos, izraisot skrimšļu deģenerāciju un kaulu izmaiņas. Osteoartrīts attīstās lēni un ar laiku kļūst aizvien izteiktāks. Tas parasti izraisa sāpes, stīvumu un pietūkumu un ir lielā mērā saistīts ar nepietiekošu kolagēna daudzumu locītavu struktūrās. Būtu gandrīz lieki piebilst, ka šādas izmaiņas ievērojami pasliktina mūsu dzīves kvalitāti. 

Lietojot kolagēna uztura bagātinātājus, varam palielināt dabisko kolagēna sintēzi organismā, tādējādi mazinot osteoartrīta un citu artrīta tipu sekas un progresiju. Kādā pētījumu apskatā secināts, ka kolagēna uztura bagātinātāji veicina kolagēna veidošanos skrimslī, kā arī mazina sāpes un daļēji atjauno funkcionalitāti ar osteoartrītu un citiem artrīta tipiem sirgstošiem pacientiem. Kādā citā pētījumā tika secināts, ka kolagēns ir par 25% efektīvāks locītavu sāpju un stīvuma mazināšanai nekā tradicionālie locītavu pretiekaisuma līdzekļi - glikozamīns un hondroitīns.

Vēl kāds ieguvums no kolagēna lietošanas uzturā ir locītavu mobilitātes un elastības uzlabošana. Kādā pētījumā tika atklāts, ka pacientiem ar locītavu stīvumu ievērojami uzlabojās kustīgums staigājot, sēžot un stāvot. Turklāt palielinājās vingrošanas ilgums, kādu pētījuma dalībnieki varēja veikt bez locītavu sāpēm. 

Līdzīgi rezultāti tika iegūti 24 nedēļu garā pētījumā, kā ietvaros tika novēroti veseli cilvēki ar intensīvu fizisko darbību izraisītām locītavu sāpēm. Pēc 120 dienu gara kolagēna lietošanas kursa, pētījuma dalībniekiem uzlabojās locītavu darbība un elastīgums. Tāpat dalībnieki varēja veltīt ilgāku laiku vingrošanai, pirms tiem parādījās sāpes.

Kolagēna lietošana uzturā var ne tikai veicināt locītavu veselību, bet arī stimulēt kaulu izturību. Kolagēns veido 90% no mūsu kaulu organiskās masas. Novecojot kolagēna daudzums mūsu kaulos sarūk. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ kaulu elastība var mazināties līdz pat 35%. 

Tāpat pētījumi rāda, ka novecojot mūsu kauli var zaudēt 50% no to sākotnējā spēka. Saskaņā ar Hokkaido Universitātē veiktā pētījuma rezultātiem, kolagēna lietošana ikdienā var palielināt kaulu minerālo blīvumu. Īpaši izteikti tas tika novērots pacientiem ar kalcija deficītu vai samazinātu kaulu blīvumu. 

Ir skaidrs, ka būtu nepieciešami papildu pētījumi, lai noskaidrotu bioloģiskos mehānismus, kas ļauj kolagēnam veikt pozitīvas izmaiņas mūsu locītavās un kaulos. Taču augošo pierādījumu skaits liecina par tā efektivitāti ne tikai šajā jomā, bet arī citos veselības aspektos.

Kolagēns ir būtiska saistaudu sastāvdaļa, kas atrodama gandrīz visās šūnās. Tādēļ nav pārsteigums, ka tas ir neatņemams labas veselības priekšnoteikumiem. Uzņemot uzturā kolagēnu, mēs savam organismam sniedzam aminoskābes, kas tālāk var tikt izmantotas kolagēna veidošanai organismā. Tādējādi var veicināt to ķermeņa daļu veselību, kuru uzbūvē kolagēnam ir īpaši svarīga loma. 

Ja vēlies noskaidrot vairāk par kolagēna uztura bagātinātāja potenciālu uzlabot veselību, Tevi varētu interesēt arī kolagēna loma:

Tomēr jāņem vērā, ka kolagēns tā pilnajā formā ir pārāk liels un blīvs, lai mēs to spētu sagremot. Tādēļ ir radīti kolagēna uztura bagātinātāji, kuru forma ir pielāgota mūsu ķermeņa spējai tos uzņemt un izmantot bioloģiskiem procesiem. 

Hidrolīzes procesā izmantotais augstspiediena tvaiks sadala apjomīgo kolagēna molekulu īsākos aminoskābju posmos. Kolagēnu šādā formā sauc par kolagēna peptīdiem. Tie ir pietiekoši īsi, lai spētu uzsūkties mūsu asinsritē. Tādējādi kolagēna sintēzei nepieciešamās aminoskābes nonāk mūsu organismā, veicinot kolagēnu veidojošo šūnu darbību.

Nav noslēpums, ka pilnvērtīgs uzturs ir labas veselības pamatā. Sabalansētas ēdienreizes mums nodrošina dažādas uzturvielas, kas ir nepieciešamas optimālai ķermeņa darbībai. Taču mūsdienu dzīvesveida ietekmē parasti dodam priekšroku ātri pagatavojamam, sātīgam un ogļhidrātiem bagātam ēdienam. Lai gan mums ir nepieciešami gan ogļhidrāti, gan tauki, visbiežāk mūsu uzturā to ir par daudz. Šādi ēšanas paradumi veicina olbaltumvielu trūkumu diētā. 

Olbaltumvielas ir ļoti nozīmīgas organisma augšanai un attīstībai. Tās var atrast gandrīz ikvienā ķermeņa šūnā, tādēļ tās pārstāv aptuveni 45% no ķermeņa masas (neskaitot ūdeni). Bez olbaltumvielām mūsu šūnas nespētu atjaunoties. Tāpat tās nodrošina organisma aizsargfunkcijas un hormonu veidošanu. Lai gan vairums cilvēku patērē pietiekoši, daudz olbaltumvielu, lai nerastos to deficīts, bieži vien optimālai ķermeņa darbībai ir nepieciešams lielāks to daudzums. Olbaltumvielu trūkums organismā var izraisīt nopietnas sekas. 

Jebkura olbaltumviela sastāv no aminoskābēm. Tādēļ, lai mūsu ķermenis spētu veidot kolagēnu un citas olbaltumvielas, mums ir jāuzņem aminoskābes. Aminoskābes tiek iedalītas aizstājamās un neaizstājamās atkarībā no tā, vai mūsu ķermenis spēj tās veidot pats. Neaizstājamās aminoskābes mūsu organismā netiek veidotas, līdz ar to ir būtiski tās uzņemt ar uzturu.

Kolagēna peptīdi ir vieni no vērtīgākajiem uztura bagātinātājiem, jo satur plašu aminoskābju klāstu. To sastāvā ir 19 no 20 dažādajām aminoskābēm, tai skaitā 8 no 9 neaizstājamajām aminoskābēm. Turklāt šīs aminoskābes ir kolagēna veidošanai vispiemērotākajās proporcijās. Lielāko daļu no tām veido hidroksiprolīns, glicīns un prolīns. Aptuveni 13,5% no kolagēna peptīdu aminoskābēm ir hidroksiprolīns. Tas ir būtiski, jo šī aminoskābe citos proteīnos nav atrodama. 

Pateicoties plašajam aminoskābju klāstam un to proporcijām, kolagēna peptīdu uztura bagātinātāji sniedz unikālas funkcionālas īpašības, kas nav raksturīgas citiem olbaltumvielu avotiem. 

Tādi augstas kvalitātes kolagēna peptīdi kā Kolagēns™ papildina mūsu organismu ar kolagēna veidošanai nepieciešamajām aminoskābēm. 

Tas ir vienkāršs, bet efektīvs veids, kas ļauj uzlabot locītavu, kaulu, ādas, matu, nagu un citu ķermeņa daļu veselību. Protams, tādējādi tiek uzlabota arī mūsu pašsajūta, kas galu galā, ir nozīmīgākais kolagēna peptīdu lietošanas ieguvums.

Rūpējoties par cilvēku labsajūtu un veselīga uztura pamatprincipiem, esam radījuši augstvērtīgus kolagēna peptīdus Kolagēns™. Tie papildina mūsu ķermeni ar tam tik bieži trūkstošajām olbaltumvielām. Izstrādāts Latvijā un ražots Francijā, Kolagēns™ ir augstvērtīgi hidrolizēti kolagēna peptīdi, kas sniedz:

Kolagēna peptīdu pulveris ir vienkāršs, bet efektīvs uztura bagātinātājs. Tam nav specifikas smaržas, garšas, un tas ir viegli šķīstošs. Līdz ar to kolagēna peptīdu pulveris var kļūt par piedevu teju jebkam. Kolagēna peptīdu pulveris nemaina ēdienu un dzērienu konsistenci, tādēļ vari to pievienot rīta kafijai vai jebkuram citam dzērienam. 

Tas būs lielisks dienas sākums labai pašsajūtai un veselībai!Ieteicamā dienas deva ir 10 g. Tomēr ņemot vērā, ka kolagēna peptīdi ir pilnīgi dabisks produkts, kas papildina mūsu uzturu ar augstvērtīgām olbaltumvielām, dienas devu par palielināt pēc nepieciešamības. 

Atgriez pārbaudītas vērtības savā uzturā ar Kolagēns™ un baudi dabas sniegto olbaltumvielu priekšrocības!

UZMANĪBU! Neizmantot uztura bagātinātāju kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotāju! Cilvēkiem, kas atrodas ārsta uzraudzībā, grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, jākonsultējas ar ārstu pirms jebkuru uztura bagātinātāju lietošanas. Uzglabāt sausā, tumšā un vēsā vietā. Ieteicamā dienas deva 10g. Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā!