Nav noslēpums, ka skaista āda bieži vien ir veselīga un aktīva dzīvesveida rezultāts. Taču ar laiku tā zaudē dabīgo mitrumu un elastību. Lai gan tam var būt daudzi iemesli, viens no ievērojamākajiem ir kolagēna trūkums ādā. Kolagēns sniedz strukturālu un funkcionālu atbalstu ādai, līdz ar to tā klātbūtne ievērojami ietekmē ādas izskatu. Jo vairāk šīs olbaltumvielas mums ir, jo tvirtāka, maigāka un veselīgāka izskatās mūsu āda. 

Vēloties atjaunot ādas skaistumu, daudzi savā ādas kopšanas rutīnā ir iekļāvuši kolagēnu saturošus līdzekļus. Krēmi ar kolagēnu tik tiešām var mitrināt ādu, bet tie nespēj stimulēt kolagēna veidošanos ādas slāņos. Tas ir saistīts ar kolagēna molekulu izmēru, kas ir ievērojami lielāks par to, kāds nepieciešams iekļūšanai ādas virsējā slānī. Līdz ar to lielu popularitāti mūsdienās ir ieguvis kolagēna uztura bagātinātājs. 

Lai gan arī šāds kolagēna lietošanas veids dažkārt tiek pakļauts kritikai, pētījumos iegūtie pierādījumi par tā efektivitāti turpina augt. Turklāt par šīs metodes iedarbīgumu liecina augošais piekritēju skaits gan Latvijā, gan pasaulē. Tādēļ šoreiz runāsim par skaistas ādas veicināšanu, papildinot savu uzturu ar dabīgu proteīnu - kolagēnu. Taču pirms apskatam kolagēna nozīmi ādas veselībā, noskaidrosim, kas ir kolagēns un kādas ir tā funkcijas.

Kolagēns veido aptuveni 30% no kopējā ķermeņa olbaltumvielu satura. Mūsu ķermenī tas veidojas dabiski. Tā sintēzei ir nepieciešamas aminoskābes, kas kolagēna veidošanas procesa rezultātā tiek sasaistītas šķiedrām līdzīgā struktūrā. Šī struktūra ir būtiska, jo tā sniedz atbalstu mūsu organisma uzbūvei. 

Kolagēnam ir divas galvenās funkcijas. No vienas puses, tas saista audus un orgānus. No otras puses, tas nodrošina orgāniem un audiem mitrumu, elastību un izturību. Tādēļ bieži vien kolagēns tiek salīdzināts ar līmi, kas satur mūsu ķermeni. Tas palīdz veidot muskuļus, asinsvadus, saistaudus un ādu, nodrošinot spēku un pretestību dažādām ķermeņa zonām. Tā ir galvenā saistaudu sastāvdaļa, tādēļ īpaši lielā daudzumā kolagēns ir atrodams skrimšļos, cīpslās, kaulos un saitēs. 

Pamazām novecojot, mūsu ķermenis vairs nespēj ražot kolagēnu pietiekamā daudzumā. Šīs izmaiņas bieži vien parādās jau ap 25 gadu vecumu, kad mūsu šūnas lēnām sāk zaudēt to sākotnējo spēju atjaunoties un veiksmīgi funkcionēt. Šūnu efektivitātes mazinājums, kā arī nepietiekošs uzturvielu daudzums un dažādība veicina kolagēna zudumu. Arī mūsu dzīvesveids negatīvi ietekmē kolagēna veidošanos. Smēķēšana, alkohola lietošana, cukura patēriņš, ilgstoša atrašanās saules staros un pat stress kavē normālu šūnu darbību un līdz ar to arī kolagēna sintēzi. 

Kolagēna samazinājuma izraisītās sekas izpaužas gan iekšējās, gan ārējās veselības problēmās. Pirmās kolagēna trūkuma izraisītās izmaiņas visbiežāk novērojam ādā. Tā kļūst sausa, zaudē elastību, veselīgu krāsu, kā arī sāk veidoties grumbas. Tāpat tiek ietekmēta arī nagu un matu veselība. Tie kļūst trausli, sausi, un tiem ir tendence šķelties. Taču tās ir tikai virspusējās izmaiņas. Nepārtraukts kolagēna mazinājums ķermenī izraisa arī muskuļu un locītavu stīvumu, tonusa trūkumu un citas pārmaiņas, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. 

Lai gan pilnīgi novērst kolagēna zudumu nav iespējams, rūpējoties par kvalitatīvu uzturu un aktīvu dzīvesveidu, varam uzturēt veselīgu kolagēna sintēzi un dzīvotspēju. Lai stimulētu kolagēna veidošanos, ir nepieciešams uzņemt šim procesam vajadzīgās barības vielas - aminoskābes, vitamīnus un minerālvielas.

Iekļaujot savā ikdienas uzturā dabas veltes un svaigus produktus, varam nodrošināt šo uzturvielu daudzveidību. Tādējādi tiks veicināta arī kolagēna un citu proteīnu dabiskā veidošanās. Taču mūsdienu straujais dzīvesveids un paradumi bieži ietekmē mūsu spēju ikdienā uzņemt sabalansētu uzturu. Izvēloties cukurotus, miltainus un taukainus ēdienus, mūsu uzturā rodas olbaltumvielu deficīts. Tā kā olbaltumvielas ir visas dzīvības pamats, tas var būtiski ietekmēt veselību un pašsajūtu. 

Lai mazinātu nepilnvērtīga uztura radītās sekas, ir ieteicams lietot olbaltumvielas saturošus uztura bagātinātājus. Kolagēns uztura bagātinātāja formā ir drošs un efektīvs līdzeklis, kas ļauj papildināt uzturu ar trūkstošajām olbaltumvielām. Jāņem vērā, ka ar uzturu uzņemtais kolagēns mūsu ķermenī nenonāks tā sākotnējā formā - tas tiks sašķelts aminoskābēs. Tādējādi kolagēns mums sniedz vienas no vērtīgākajām tā sintēzei nepieciešamajām uzturvielām - aminoskābes.

Lai gan varētu domāt, ka kolagēna lietošana uzturā ādas tvirtuma atdzīvināšanai ir moderna prakse, patiesībā tā ir pazīstama jau vairākus gadsimtus. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Ķīnas imperatores Cisji skaistuma rituāls - ēzeļu ādas maltīte. Šī prakse tika piekopta jau 1. gadsimtā pirms mūsu ēras un joprojām sastopama arī modernajā Āzijā. Tādi ar kolagēnu bagāti produkti kā cepta pīles galva, cūku kājas un vistu pēdas vēl aizvien ir izslavēti ēdieni, kas atrodami ik uz stūra. Arī Eiropā jau ilgu laiku tiek slavēts kaulu buljons. Tam tiek piedēvētas ādas un locītavu veselību veicinošas īpašības. 

Mūsdienās ir plašs pierādījumu klāsts, kas atbalsta šo uzskatu. Mums pieejamās tehnoloģijas ir ļāvušas izprast gan ādas uzbūvi, gan bioloģiskos procesus, kas tajā notiek. Iegūtā izpratne ir apstiprinājusi to, ka kolagēns ievērojami ietekmē gan ādas veselību, gan citu ķermeņa daļu funkcionalitāti. 

Kolagēns ir galvenā sastāvdaļa saistaudos, līdz ar to arī ādas struktūrā. Tas nostiprina ādu un sniedz tai mitrumu un elastību. Tādēļ kolagēna lietošana uzturā tik tiešām var sniegt atbalstu ādas skaistumam un veselībai. Par to liecina arī vairāki pētījumi. Kādā 12 nedēļu ilgā pētījumā tika novērots, ka kolagēna lietošana uzturā mazina ādas sausumu par 76%, vienlaikus par 12% mazinot grumbas un uzlabojot asinsriti. 

Savukārt 2014. gadā veiktā pētījumā tika atklāts, ka sievietes, kas 8 nedēļas lietoja uzturā kolagēnu, ieguva ievērojamus uzlabojumus ādas elastībā. Šo un citu pētījumu rezultāti apstiprina kolagēna efektivitāti ādas veselības uzlabošanā. Lai izprastu, kā tik vienkārša uztura bagātināšana panāk vēlamos efektus, apskatīsim kolagēna lomu ādas uzbūvē.

Āda ir mūsu lielākais orgāns, un to veido trīs slāņi - epiderma, derma un hipoderma. Epiderma ir ādas ārējais slānis, un tās uzdevums ir aizsargāt ādu no apkārtējās vides. Savukārt derma atrodas zem epidermas un nosaka ādas struktūru un elastību. Dermā ir lielākā dažādība ar šūnu tipiem. Tā satur nervus, asinsvadus un limfu, un to ieskauj saistaudi, kas ir veidoti no kolagēna un fibroblastiem. Visdziļāk atrodas hipoderma - ādas slānis, kas sastāv no taukiem. Hipodermas funkcija ir saglabāt ķermeņa siltumu un aizsargāt orgānus. 

Āda ir komplicēts asinsvadu, dziedzeru un lipīdu savienojums. Taču tās struktūru un elastību galvenokārt nosaka trīs olbaltumvielas - kolagēns, elastīns un keratīns. Kolagēns piešķir ādai struktūru un atbalstu. Kopā ar elastīnu tas saglabā ādu tvirtu un elastīgu. Savukārt keratīns veido aizsargbarjeru ādas virsējā slānī. Visas trīs olbaltumvielas ir neatņemama veselīgas ādas sastāvdaļa. 

Taču tieši kolagēns aizņem ievērojamāko ādas daļu. Neskaitot ūdeni, tas veido aptuveni 70% no kopējās ādas masas.

Runājot par ādu, visvairāk kolagēnu varam atrast dermā - mūsu vidējā ādas slānī. Tas ir skaidrojams ar to, ka dermā atrodas fibroblasti - šūnas, kas ir atbildīgas par kolagēna un elastīna veidošanu. Kad kolagēns ādā ir pietiekošā daudzumā, tā ir tvirta, gluda un elastīga. Lai gan kolagēna daudzumu ādā izmērīt nav iespējams, to var novērtēt pēc vizuālām pazīmēm. 

Par zemu kolagēna daudzumu liecina:

Savukārt veselīgs kolagēna daudzums ādā veido atbalstu elastīgai, gludai un izturīgai ādai. Tāpat kolagēnam ir liela nozīme ādas dzīšanas procesā. 

Kad mūsu āda tiek bojāta, tai ir dabiska spēja sadzīt. Dzīšanas procesā bojātie audi tiek aizstāti ar rētaudiem, kas tāpat kā veselie ādas audi sastāv no kolagēna. Tādējādi šūnu spēja veidot kolagēnu būtiski ietekmē brūču dzīšanas procesu. Ja šūnas nespēj veidot kolagēnu pietiekoši ātri, tad rēta izveidosies iegrimusi un ļoti pamanāma. Savukārt, ja mūsu audos jau sākotnēji atrodas pietiekoši daudz kolagēna, tad tiek veicināta kolagēnu veidojošo šūnu migrēšana uz traumēto vietu. 

Papildinot savas ēdienreizes ar tādām kolagēnu veidojošām barības vielām kā aminoskābes, varam ievērojami uzlabot ādas veselību un tās dzīšanas spējas. Taču mūsu organisma spējai veidot kolagēnu ir plaša nozīme ne tikai ādas veselībā, bet arī citu ķermeņa daļu kustīgumā un funkcionalitātē.

Zinot kolagēna ievērojamo nozīmi ādas veselībā, nav grūti izprast arī to, kā šī strukturālā olbaltumviela sniedz atbalstu visam ķermenim. Kolagēns ir svarīga saistaudu sastāvdaļa, tādēļ tā samazinājums ir jūtams gandrīz visās ķermeņa zonās. Uzņemot kolagēna veidošanai nepieciešamās uzturvielas, Tu parūpējies arī par savu veselību. 

Kolagēns palīdzaizsargāt mūsu ķermeni no bojājumiem, vienlaikus rūpējoties par tā funkcionalitāti. Tāpat tas palīdz mūsu organismam dziedēt brūces, kā arī ļauj ķermenim palikt elastīgam un stipram. Tieši tādēļ tā zudums organismā ievērojami ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Lai gan mūsu ķermenis ar laiku vairs nespēj veidot kolagēnu sev nepieciešamajos daudzumos, kolagēna uztura bagātinātāji var veicināt dabisko kolagēna sintēzi organismā. 

Izvēloties kolagēna uztura bagātinātāju, ir jāpievērš uzmanība tā formai. Dabā atrodamais kolagēns tā neizmainītajā formā ir pārāk liels un blīvs, lai mēs spētu to sagremot un bioloģiski izmantot. Lai risinātu šo problēmu, zinātnieki ir atklājuši veidu, kā sadalīt kolagēna molekulu mazākās daļās. Izmantojot augstspiediena tvaiku hidrolīzes procesā, kolagēna molekulas tiek sadalītas īsākos aminoskābju posmos, ko sauc par kolagēna peptīdiem. 

Kolagēna peptīdu forma ļauj mūsu ķermenim tos viegli absorbēt un izmantot bioloģiskos procesos. Tas nozīmē, ka to lietošana uzturā veicina tādu olbaltumvielu sintēzi kā kolagēns, elastīns un citi.

Kolagēns bagātina ikdienas uzturu ar labai veselībai nepieciešamajām aminoskābēm, kas mums tik bieži trūkst. Tādējādi varam būt par vienu soli tuvāk pilnvērtīgam un sabalansētam uzturam. Lai gan bieži esam dzirdējuši, ka pilnvērtīgs uzturs ir labas pašsajūtas un veselības priekšnoteikums, nereti aizmirstam, cik tas ir nozīmīgs. 

Veselīgs uzturs ne tikai palīdz uzturēt optimālu svaru, bet arī samazina saslimšanas risku un ievērojami uzlabo ikdienu. Par spīti tam bieži vien ļaujamies nepilnvērtīga uztura rutīnai. Pārtikas produktu izskats, viegla pagatavošana un laika trūkums nereti ņem virsroku un nosaka mūsu izvēles pie pārtikas produktu plauktiem. Tāpat arī dažādas diētas tendences ir novērsušas uzmanību no patiesi svarīgajām uztura vērtībām. 

Bez ogļhidrātiem un taukiem, kas mūsu diētā parasti netrūkst, mūsu organisma pamatprocesiem ir nepieciešamas arī olbaltumvielas.

Olbaltumvielas tiek uzskatītas par dzīvības pamatu, jo tās ir atrodamas ikvienā ķermeņa šūnā. Tā ir svarīgākā ķermeņa sastāvdaļa, kas pārstāv aptuveni 45% no ķermeņa masas (neskaitot ūdens masu). Tās ir nepieciešamas tādiem procesiem, kas ir saistīti ar ķermeņa augšanu un attīstību. Tāpat tās ir būtiskas organisma atjaunošanās spējai, aizsargfunkciju nodrošināšanai un hormonu veidošanai.

Lai mūsu ķermenis spētu veidot olbaltumvielas, mums ir nepieciešamas aminoskābes. No tām tiek veidota jebkura olbaltumviela, ieskaitot kolagēnu. Tieši tādēļ kolagēna peptīdi ir ļoti vērtīgs uztura bagātinātājs. Tajos ir atrodamas 19 no 20 dažādajām aminoskābēm, kas mums ir nepieciešamas. Līdz ar plašo aminoskābju klāstu, kolagēna peptīdi ir viens no vērtīgākajiem olbaltumvielu avotiem.

Ir vērts zināt, ka aminoskābes tiek iedalītas aizstājamās un neaizstājamās aminoskābes. Aizstājamās aminoskābes cilvēka organismā var tikt veidotas no citām aminoskābēm. Savukārt neaizstājamās aminoskābes mēs varam uzņemt tikai ar uzturu. Tādēļ ir svarīgi pārliecināties, ka ar uzturu tiek nodrošināta nepieciešamo aminoskābju dažādība. 

Kolagēna peptīdu vērtība slēpjas to bagātīgajā aminoskābju sastāvā. To sastāvā 3 visvairāk atrodamās aminoskābes ir hidroksiprolīns, glicīns un prolīns. Hidroksiprolīns nav atrodams citos proteīnos, bet kolagēna sastāvā tas pārstāv aptuveni 13,5% no aminoskābēm. Turklāt kolagēna peptīdi satur 8 no 9 neaizstājamajām aminoskābēm. 

Pateicoties tā plašajam aminoskābju klāstam, kolagēna uztura bagātinātājs Kolagēns™ sniedz unikālas funkcionālas īpašības. Tas sastāv no augstas kvalitātes hidrolizētiem kolagēna peptīdiem, kas mūsu ķermenī tiek sašķelti vērtīgās aminoskābēs. Svarīgi ir tas, ka šādi nodrošinām gandrīz visas organismam nepieciešamās aminoskābes.

Kolagēns™ ir iegūts no liellopiem, kuru dabiskais kolagēns sniedz lielisku uzturvērtību ar teicamu kvalitāti. Tas ir Latvijā attīstīts un Francijā ražots produkts, kuru iegādājoties vari būt droša par: 

Tas ir ērti lietojams uztura bagātinātājs, ko varat pievienot jebkurai maltītei vai dzērienam. Kolagēna peptīdu pulveris ir viegli šķīstošs, ar neitrālu garšu un smaržu. Tādēļ tas var kļūt par ideālu piedevu teju jebkam. Ar kolagēnu bagātināta kafija, tēja, smūtijs vai jebkurš cits dzēriens var kļūt par vērtīgu dienas sākumu veselīgam dzīvesveidam. 

Lai gan ieteicamā kolagēna uztura bagātinātāja dienas deva ir 10 g, tā daudzumu ikdienas uzturā varat pielāgot, balstoties uz individuālajām vajadzībām. Ja zini, ka ar ikdienas uzturu neuzņem pietiekoši daudz olbaltumvielu, tad dienas devu vari droši palielināt. Tā kā tas ir dabisks aminoskābju avots, tas būs lielisks papildinājums ikdienas uzturam. 

Kolagēns™ ir radīts, rūpējoties par svarīgu uztura pamatprincipu atgriešanu mūsdienu uzturā. Tas ir 100% dabīgs produkts, kas sniedz atbalstu ķermeņa svarīgākajiem procesiem. Parūpējies par savu ķermeni ar Kolagēns™ un Tavs ķermenis parūpēsies par ikdienas labsajūtu un veselīgu izskatu!

UZMANĪBU! Neizmantot uztura bagātinātāju kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotāju! Cilvēkiem, kas atrodas ārsta uzraudzībā, grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, jākonsultējas ar ārstu pirms jebkuru uztura bagātinātāju lietošanas. Uzglabāt sausā, tumšā un vēsā vietā. Ieteicamā dienas deva 10g. Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā!