Lai gan visbiežāk kolagēnu redzam kā sastāvdaļu skaistumkopšanas līdzekļos, pēdējā laikā tas ir piedzīvojis uzvaras gājienu arī kā uzturā lietojams produkts. Kolagēnu pievieno dažādiem pārtikas produktiem kā bioloģiski aktīvu funkcionālu sastāvdaļu, kas veicina organisma fizioloģisko darbību. 

Un tam ir labs pamatojums - šī aktuālā tendence ir balstīta tās potenciālā uzlabot dabisko skaistumu un veselību, kā arī atjaunot zudušās kolagēna rezerves mūsu ķermenī. 

Tā kā kolagēns nodrošina virkni dažādu funkciju un ir visbiežāk sastopamais proteīns cilvēka organismā, tā klātbūtnei ķermenī ir liela nozīme. Arī Latvijā par kolagēnu un tā iedarbību tiek runāts aizvien biežāk. Tomēr pirms noskaidrojam, kā kolagēns var uzlabot izskatu un iekšējo veselību, apskatīsim, kas tieši ir šī būtiskā olbaltumviela un kāda ir tās nozīme mūsu organismā. 

Kolagēns ir galvenā sastāvdaļa saistaudu uzbūvē. Galvenokārt tas atrodas šķiedrās, piemēram, cīpslās un ādā, un veido aptuveni 30% no kopējā olbaltumvielu satura mūsu ķermenī. Visvienkāršākais veids, kā saprast kolagēna nozīmi mūsu organismā, ir domāt par to kā uzbūves pamatu, kas atbild par ķermeņa struktūru. 

Kolagēna nozīme tiek atspoguļota arī pašā vārdā. Vārds “kolagēns” ir cēlies no seno grieķu vārda “κόλλα” jeb “līme”. Kolagēns ir būtisks elements kaulu, muskuļu, cīpslu, saišu, ādas un matu uzbūvē. Tā galvenā loma ir šūnu un audu sastiprināšana, nodrošinot dažādu organisko struktūru formu un funkcionalitāti. Vienkāršāk sakot, kolagēns darbojas kā līme, kas saglabā ķermeņa izskatu un darbību vislabākajā stāvoklī.

Lai gan ir identificēti vismaz 16 dažādi kolagēna veidi, I, II un III tipa kolagēns pārstāv līdz pat 90% kolagēna mūsu organismā. Šīs kolagēna molekulas grupējas, veidojot garas un smalkas šķiedras ar trīskāršās spirāles pamatstruktūru. 

I tipa kolagēns ir visizplatītākais un to var atrast kaulos, cīpslās un saitēs. Tas sastopams arī ādā, kur tas galvenokārt ir atbildīgs par ādas izturību un elastību. Līdzās I tipa kolagēnam bieži varam atrast arī III tipa kolagēnu, kas visvairāk izplatīts iekšējos orgānos, asinsvados un ādā. Turpretī II tipa kolagēns atrodas galvenokārt skrimšļos un acīs. 

Kolagēnam ir divas galvenās bioloģiskās lomas. No vienas puses, tas ir atbildīgs par audu un orgānu sasaisti. No otras puses, kolagēns šiem audiem un orgāniem nodrošina mitrināšanu, izturību, elastību un pielāgošanās spējas. Tas ir atrodams gandrīz ikvienā mūsu ķermeņa daļā, jo spēlē būtisku lomu ķermeņa funkciju nodrošināšanā. Bez kolagēna mūsu ķermenis nespētu funkcionēt.

Kolagēnu mūsu ķermenī sintezē specializētas šūnas, ko sauc par fibroblastiem. Novecošanas un dzīvesveida dēļ mainās dažādi metabolisma procesi, kas ietekmē šo šūnu spēju sintezēt proteīnus, ieskaitot kolagēnu. Visbiežāk dabiski sintezētā kolagēna zudums novērojams pēc aptuveni 25 gadu vecuma, kad novecošanās pazīmes sāk kļūt manāmas. Pēc tam ar katru gadu dabiskā kolagēna sintēze organismā mazinās par aptuveni 1%. 

Savukārt, sasniedzot aptuveni 40 gadu vecumu, kolagēns sāk noārdīties ātrāk, nekā ķermenis to spēj sintezēt. Ap 60 gadu vecumu kolagēna sintēze būs sarukusi jau aptuveni uz pusi. Runājot par kolagēna mazināšanos ķermenī, vizuālās pazīmes ir tikai redzamā aisberga daļa. 

Kolagēna sintēzes samazinājuma efekts ietekmē visus mūsu audus un orgānus. To funkcionalitāte, pretestības un elastības spējas mazinās. 

Tas rada virkni reakciju, kas noved pie:

Lai gan ilgtermiņā šīs izmaiņas samazina dzīves kvalitāti, vairums no mums tam nepievērš uzmanību, jo 30 līdz 40 gadu vecumā tas vēl neizraisa nopietnas veselības problēmas vai sāpes. Tomēr kolagēna samazinājums ietekmē mūsu veselību un dzīves kvalitāti. 

Rūpējoties par kolagēna veselīgas struktūras saglabāšanu un nodrošinot savam ķermenim izejvielas tā sintēzei, vari panākt virkni dažādu ieguvumu, piemēram, uzlabot ādas, matu un nagu veselību, kā arī stiprināt locītavas, kaulus un skrimšļus.

Kolagēns visbiežāk tiek minēts kā risinājums ādas veselības un izskata uzlabošanai. Līdz ar ādas struktūras un izskata uzlabojumiem, tas veicina arī veselīgu nagu un matu izskatu. Saskaņā ar pētījumiem, kolagēns uzlabo ādas struktūru, elastību, un tās spēju saglabāt mitrumu. Šādas izmaiņas veicina veselīgāku un jauneklīgāku ādu. 

Kolagēns ir būtiska sastāvdaļa ne tikai ādā, bet arī matos un nagos. Ķermenis var izmantot tajā esošās aminoskābes, lai veidotu matu olbaltumvielas un stiprinātu ādu, kas satur matu saknes. Tādējādi tiek veicināta matu augšana. 

Savukārt, runājot par nagiem, klīnisko pētījumu rezultātā tika noskaidrots, ka kolagēna peptīdu lietošana uzturā uzlabo nagu augšanu par 12% un stiprina trauslus nagus, samazinot to šķelšanos par 42%.  Savukārt 88% no pētījuma dalībniekiem novēroja vispārējus uzlabojumus nagu veselībā jau 4 nedēļas pēc kolagēna peptīdu lietošanas.

Pierādījumu kopums par kolagēna pozitīvo iedarbību ar katru gadu palielinās. Kolagēns var ne tikai uzlabot ādas, matu un nagu veselību, bet arī stiprināt ķermeņa iekšējās struktūras. Tā kā kolagēns dažādās ķermeņa daļās pārstāv aptuveni 30% no ķermenī esošajām olbaltumvielām, tā rezervju papildināšana var uzlabot arī locītavu, kaulu un skrimšļu izturību. 

Kolagēns stimulē audu reģenerāciju un palielina ne tikai kolagēna sintēzi, bet arī tādu locītavām, skrimšļiem un kauliem būtisku vielu sintēzi kā glikozaminoglikānu un hialuronskābi. 

Kādā pētījumā tika novērots, ka pēc 90 dienu ilgas kolagēna lietošanas uzturā, 78% no pētījuma dalībniekiem samazinājās diskomforts locītavās. Tāpat tika konstatēts, ka locītavu elastība un mobilitāte ir uzlabojusies.

Vēl kādi potenciāli ieguvumi no kolagēna lietošanas ir liekā svara regulēšana un muskuļu augšana. Lai gan pētījumi tika veikti ar nelielu kontroles grupu, tika secināts, ka kolagēna uzņemšana veicina ar sāta sajūtu saistītu hormonu izdalīšanos zarnās. 

Citā pētījumā tika novērota par 40% lielāka sāta izjūta pēc brokastīm, kas saturēja kolagēnu. Tādējādi kolagēna patēriņam piemīt potenciāls samazināt vēlmi pēc nekontrolētas ēšanas. Kolagēns, iespējams, veicina arī muskuļu masas augšanu. Šāds secinājums ir veikts balstoties uz pētījumu, kas atklāja muskuļu masas un izturības pieaugumu pēc kolagēna lietošanas kombinācijā ar treniņiem. 

Kolagēns veic vairākas nozīmīgas funkcijas mūsu ķermenī, un tas tiek dabiski sintezēts mūsu šūnās. Tomēr, laikam ejot, organisma spēja sintezēt kolagēnu mazinās. Tas ir viens no galvenajiem novecošanas faktoriem, kuru apturēt ir praktiski neiespējami. Kontrolējot savus ikdienas paradumus, varam novērst šī procesa paātrināšanos.  

Lai gan kolagēna daudzumu organismā varam palielināt ar dažādām metodēm, sākumā ir vērts apsvērt veidus, kā izvairīties no neapzinātas kolagēna bojāšanas un sintēzes mazināšanas. Daži no mūsu ikdienas ieradumiem var krasi ietekmēt kolagēna sintēzi un tā kvalitāti organismā. Apskatīsim, kuri no mūsu ikdienas ieradumiem ir vainojami pie ātrākas novecošanas un kolagēna zuduma organismā.

Ikviens no mums ir dzirdējis par cukura negatīvo ietekmi uz organismu. Tas var ne tikai izraisīt ķermeņa aptaukošanos un tādas medicīniskas problēmas kā cukura diabētu, bet arī negatīvi ietekmēt kolagēna sintēzi. 

Palielinoties rafinēta cukura patēriņam, tiek ietekmēts glikācijas process. Tas ir bioķīmisks process, kad glikozes molekula asinīs pievienojas proteīniem vai taukiem. Šī procesa rezultātā veselīgs kolagēns kļūst trausls un sauss. Jo vairāk cukura patērējam, jo vairāk proteīnu, ieskaitot kolagēnu, tiek pakļauti bojājumiem. Pāreja uz diētu ar zemu cukura līmeni var palīdzēt uzturēt kolagēnu bioloģiski veselu un mazināt priekšlaicīgu novecošanu. 

Tāpat rafinēto cukuru iespējams aizstāt ar dabiskiem cukura avotiem, kuru molekulām ir zemāks potenciāls piesaistīties kolagēnam. Medus, dateles, augļi un kļavu sīrups ir lieliski cukura aizstājēji, kas satur minerālvielas un antioksidantus.

Vēl kāds ieradums, kas bojā kolagēna funkcionalitāti, ir smēķēšana. 2019. gadā veiktās aptaujas atklāja, ka Latvijā ikdienā smēķē aptuveni 25% no iedzīvotājiem. Lai gan ar katru gadu šis skaits mazinās, ievērojama daļa sabiedrības joprojām smēķē, kaitējot savai veselībai. Tabaka kaitē ne tikai plaušām, bet arī ādai, bojājot tajā esošo kolagēnu. 

Ķīmiskās vielas tabakas dūmu saturā var izraisīt neatgriezenisku kolagēna zudumu. Kad āda nonāk saskarē ar tabakas dūmiem, sašaurinās asinsvadi un tiek samazināta asins plūsma. Tā rezultātā kolagēns kļūst sauss un trausls, veidojot grumbas un veicinot neveselīgu ādas izskatu. Tāpat daži pētījumi liecina, ka kolagēna sintēze smēķētāju vidū ir lēnāka. Tas varētu būt saistīts ar ķīmiskajām vielām tabakā un to ietekmi uz bioloģiskajiem procesiem ādā.

Lai gan ir daudzi faktori, kas ietekmē kolagēna funkcionalitāti, reti kurš ir tikpat kaitīgs kā UV stari. Ilgstoša atrašanās intensīvā saules gaismā pakļauj mūsu ādu riskam absorbēt skābekļa brīvos radikāļus, kas veidojas UV staru ietekmē. 

Brīvie radikāļi ir nestabilas, neuzlādētas molekulas, kurām ir agresīva ietekme uz veselām šūnām. Tām trūkst viena elektrona, kā rezultātā tās piesaista veselo šūnu elektronus. Šis process veido ķēdes reakciju - nu arī kādreiz veselās šūnas kļūst nestabilas, un tās var turpināt veikt izmaiņas blakus esošajās molekulās. 

Šīs izmaiņas var veicināt mutācijas un novest pie nevēlamiem procesiem organismā. Viens no šādiem procesiem ir kolagēna deģenerēšanās. Tā kā UV stari nokļūst līdz dermas slānim, noārdīšanās process šūnu līmenī ietekmē arī kolagēnu.

Vēl kāds paradums, no kā vajadzētu atteikties, ir regulāra alkohola lietošana. Bez tā negatīvās ietekmes uz aknām un citiem orgāniem, alkohols rada vērā ņemamu kaitējumu arī ādai. Kā iemesls tam ir alkohola spēja ievērojami dehidrēt ķermeni. 

Āda ir viens no pirmajiem orgāniem, kas cieš no dehidratācijas - gandrīz viss ādas saistaudos esošais mitrums tiek izvadīts. Tiklīdz zūd mitrums, kolagēna šķiedras sāk plaisāt un piesaistīties viena pie otras, veidojot grumbas un nevienmērīgu ādas struktūru.

Ikvienam ir zināms, ka stress nelabvēlīgi ietekmē pašsajūtu un veselību. Tas veicina svara izmaiņas, iekaisumu un vājina imūnsistēmu. Savukārt hroniska stresa iedarbība ir vēl plašāka. Tas var mazināt kolagēna kvalitāti, paātrinot novecošanas procesu. 

Jāatceras, ka stress izpaužas dažādos veidos. Pat ja jums nav emocionāla stresa, tā klātbūtni organismā var izraisīt arī slikts miegs un nepilnvērtīga diēta. Pietiekams daudzums naktsmiera veicina organisma reģenerēšanās procesus, tai skaitā kolagēna sintēzi. Savukārt veselīga diēta veicina bioloģisko procesu aktivitāti, palēninot novecošanu. 

Ikdienā samazinot šos kaitīgos ieradumus, tiek uzlabota vispārējā veselība un pašsajūta. Tādējādi netiek kavēta kolagēna sintēze, palēninot novecošanas procesu. Bet tas nav viss, ko varat darīt, lai iespējami ilgāk justos un izskatītos jauneklīgi.

Ievērojot dažus veselīga dzīvesveida principus, varat ne tikai uzturēt veselīgu kolagēna sintēzi un dzīvotspēju, bet arī stimulēt tā dabisko rašanos. Zinot pāris vienkāršas lietas un ievērojot attiecīgus principus uzturā, organismam var nodrošināt papildu uzturvielas proteīnu ražošanai. 

Kolagēna sintēzei ir nepieciešamas aminoskābes jeb barības vielas, kuras var uzņemt, patērējot tādus ar olbaltumvielām bagātus ēdienus kā liellopa vai vistas gaļu, zivis, pupiņas, olas un piena produktus. 

Papildus šim procesam ir nepieciešami arī tādi antioksidanti kā C un E vitamīns, kā arī beta-karotīns. Svarīga loma ir arī B vitamīnam un tādām minerālvielām kā magnijam un cinkam. Lai papildinātu uzturu ar šīm būtiskajām uzturvielām, ieteicams lietot tādas dabas veltes kā burkāni, spināti, paprika, zaļie zirnīši, brokoļi, zemenes, tomāti, apelsīni, rieksti un avokado. 

Tomēr, ķermenim novecojot, daļa no šīm barības vielām vairs netiek absorbēta. Arī sintēzes efektivitāte samazinās. Līdz ar veselīgu, olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām bagātu uzturu, var lietot arī kolagēnu saturošus ēdienus vai tādus kolagēna uztura bagātinātājus kā Kolagēns™. Uztura papildināšana ar kolagēnu var veicināt dažādus bioloģiskus procesus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.

Lai gan varētu šķist, ka uztura bagātināšana ar kolagēnu ir moderna tendence, šāda prakse bija pazīstama jau 12. gadsimtā, kad zinātniece Hildegarde no Bingenas aicināja cilvēkus lietot uzturā teļa kājas buljonu. Šāds buljons ilgās vārīšanas dēļ ir piesātināts ar dažādiem minerāliem un barības vielām, ieskaitot kolagēnu. Pēc zinātnieces apgalvojumiem, kolagēna papildus lietošana uzturā mazinātu locītavu sāpes. Šīs un citas kolagēna īpašības nu ir apstiprinātas, un ir zināms, ka kolagēns tik tiešām ir būtiska cilvēka ķermeņa uzbūves sastāvdaļa. 

Ja vēlaties papildināt uzturu ar kolagēnu saturošiem ēdieniem, papildiniet savu uzturu ar gaļas ēdieniem. Arī dzīvniekiem kolagēns atrodas saistaudos, tādēļ jebkura gaļa, kas satur muskuļus un cīpslas, ir bagātīgs kolagēna avots. Ēdot svaigu un bioloģisku pārtiku, nodrošināsiet nepieciešamās uzturvielas kolagēna sintēzei. Tomēr mūsdienu ēšanas paradumi bieži vien neļauj mums dabiski uzņemt būtiskās uzturvielas nepieciešamajā daudzumā. Šādā gadījumā ir vērts lietot kolagēnu kā uztura bagātinātāju. 

Kolagēna uztura bagātinātājs ir lielisks un vienkāršs veids, kā papildināt kolagēna daudzumu organismā. Viena no populārākajām kolagēna formām ir kolagēna peptīdu pulveris. Tas ir viegli šķīstošs, balts pulveris bez garšas, ko var pievienot jebkuram ēdienam vai dzērienam. Varat to iemaisīt rīta kafijā vai brokastu kokteilī un būt droši, ka esat parūpējušies par nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu savas veselības atbalstam. 

Kolagēns™ ir Latvijā izstrādāts un Francijā ražots uztura bagātinātājs, kas radīts no augstvērtīgiem liellopu izcelsmes kolagēna peptīdiem. Izvēloties mūsu produktu, varat būt pārliecināti par tā bioloģisko pieejamību organismam. 

Tā kā cilvēka ķermenis nespēj absorbēt kolagēnu tā pilnajā formā, tā biopieejamība tiek uzlabota, to hidrolizējot. Hidrolizēšanas procesā kolagēna aminoskābju garās ķēdes tiek sadalītas peptīdos, kas sastāv tikai no divām vai trim aminoskābēm. Tādējādi tiek nodrošināta to absorbcija caur kuņģa zarnu traktu un nonākšana asinsritē. Kolagēns™ ir hidrolizēts, nodrošinot kolagēna peptīdu efektivitāti.

Šis vienkāršais bet efektīvais produkts var kļūt par atbalstu jūsu veselības un izskata uzlabošanai. Svarīgi piebilst, ka nav iespējams iepriekš noteikt, kur kolagēna peptīdi tiks izmantoti mūsu ķermenī. Tie var palīdzēt gan kolagēna, gan citu olbaltumvielu sintēzei. Mūsu ķermenim ir sava veida prioritātes attiecībā uz procesiem un uzturvielām, kas tam trūkst. Tādēļ kolagēna peptīdi, visticamāk, tiks izmantoti tur, kur organismam to trūks visvairāk. 

UZMANĪBU! Neizmantot uztura bagātinātāju kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotāju! Cilvēkiem, kas atrodas ārsta uzraudzībā, grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, jākonsultējas ar ārstu pirms jebkuru uztura bagātinātāju lietošanas. Uzglabāt sausā, tumšā un vēsā vietā. Ieteicamā dienas deva 10g. Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā!