Produkta sastāvdaļas:
Olīveļļa, kapsulas apvalks: želatīns, glicerīns, ūdens; holekalciferols (vitamīns D).
Lietošana:
Pieaugušajiem 1 kapsula dienā pēc ēšanas, uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma.
D vitamīns palīdz uzturēt normālu kaulu un zobu stāvokli, normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību.
Svarīgi ievērot daudzveidīga un sabalansēta uztura lietošanu un veselīgu dzīvesveidu.
UZMANĪBU!
Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu. Neizmantot uztura bagātinātāju pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietošanai. Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā. Uzglabāt cieši aizvērtā iepakojumā, istabas temperatūrā. Sargāt no tiešu saules staru iedarbības.
Kas ir D vitamīns?
D vitamīns ietekmēt daudzas funkcijas mūsu organismā. Tas palīdz uzturēt normālu zobu un kaulu stāvokli, sekmējot kalcija uzsūkšanos, kā arī nodrošina imūnsistēmas darbību.
Cilvēkiem, kuri mazāk slimo ar akūtām vīrusu infekcijām, gripu, ir novērojams pietiekams D vitamīna līmenis organismā.
Ja D vitamīna līmenis ir pietiekošā daudzumā, tad saslimšanas riski samazinās pat par 50 % .
D vitamīnam ir liela nozīme autoimūno slimību profilaksē – tās ir saslimšanas, kad cilvēka imūnsistēma nepareizi darbojas un grauj dažādas orgānu sistēmas, kā piemēram:
✔️ hronisks autoimūns tireodīts (imūnsistēma iznīcina vairogdziedzeri);
✔️ 1. tipa cukura diabēts (imūnsistēma iznīcina aizkuņģa dziedzera insulīnu veidojošās šūnas);
✔️ multiplā skleroze;
✔️ palielināts onkoloģisko saslimšanu risks;
✔️ pasliktināts psihoemocionālais stāvoklis;
✔️ nespēks, nogurums, miega traucējumi.
D vitamīna ietekme uz mūsu ķermeni
D vitamīns palīdz uzturēt normālu: kalcija un fosfora uzsūkšanos un/vai uzņemšanu, kalcija koncentrāciju asinīs, kaulu stāvokli, muskuļu darbību, zobu stāvokli, imūnsistēmas darbību.
Jāatceras, ka sabalansēts uzturs ikdienā un veselīgs dzīvesveids, daudziem būs panākumu atslēga veselības uzlabojumiem.
D vitamīns ne tikai veicina visa organisma normālo darbību, bet arī pastiprina imūnitāti pret daudzām slimībām, gripām, saaukstēšanos, kas gluži neviļus piezogas vēsajos, drēgnajos vakaros.
Pamosties parasti paliek aizvien grūtāk, kā arī vasarā iegūtā enerģija palēnām zūd un mēs sākam justies arvien nomāktāki. Bet šo nogurumu un nespēku mēdzam attaisnot ar slodzi vai neizgulēšanos.
Patiesais iemesls šādām pārmaiņām ir meklējams ne tikai gadalaiku maiņā, bet arī faktā, ka līdz ar retāku saules parādīšanos, mūsu ādā nesintezējas D vitamīns, kas ir būtisks balsts organisma funkcionēšanā un labsajūtā.
D vitamīnam ir nozīme arī imūnās sistēmas līdzsvarošanā.
No vienas puses – D vitamīns veicina imūnās sistēmas aktivitāti un vienlaikus nomāc iekaisumu izraisošo faktoru aktivitāti, kā arī veicina pretiekaisuma vielu veidošanos.
D vitamīns šķīst taukos un eļļās. Mūsu vitamīns D3 ir uz olīvu eļļas bāzes veidots produkts, kas veicina labu D vitamīna uzsūkšanos un biopieejamību.
Rūpējies par veselību, muskuļu un kaulu stiprumu, nervu sistēmu un normālu smadzeņu darbību, kopā ar D vitamīnu!
D vitamīna avoti pārtikā
D vitamīna saturs pārtikas produktos:
✔️ Svaigs lasis (100 g) 600–1000 IU*
✔️ Laša konservi (100 g) 300–600 IU
✔️ Sardīnes, konservētas (100 g) 300 IU
✔️ Skumbrija, konservēta (100 g) 250 IU
✔️ Tuncis, konservēts (100 g) 230 IU
✔️ Olas dzeltenums (1 gab.) 20 IU
✔️ Liellopu aknas, ceptas (100 g) 15 IU
✔️ Austeres (6 gab.) 270 IU
✔️ Kaltētas šitakē sēnes (100 g) 172 IU
✔️ Margarīns (100 g) 300 IU
✔️ Šveices siers (28 g) 12 IU
*starptautiskās vienības (viena IU atbilst 0,025 mikrogramiem D vitamīna)
Ja zivis un piena produkti tiek lietoti uzturā ļoti maz, vai mazāk par 2-3 reizēm nedēļā, vai arī cilvēks piekopj veģetāru uzturu, tad pavisam noteikti nav iespējams uzņemt D vitamīnu ar pārtiku pietiekamā daudzumā.
Līdz ar to D vitamīna nepietiekamība var būt aktuāla jebkurā vecuma grupā.
Kopumā ieteicams vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā ēst ar D vitamīnu bagātas zivis (lasi, skumbriju, reņģes u.c.).
Labs D vitamīna avots ir arī liellopa gaļa un vistu aknas, zivju ikri, kaltētas baravikas, lauku govju piena produkti.
Tomēr prakse liecina, ka vairākumam cilvēku ikdienā izdodas apēst vidēji tikai 10 procentus no vajadzīgā D vitamīna daudzuma.
Tādēļ uztura bagātinātāji spēj nodrošināt pietiekamu D vitamīna uzņemšanu, katru dienu.
Vai vasarā mēs neuzņemam
pietiekami daudz D vitamīna?
Kā jau tika minēts iepriekš, ar saules stariem vien ir par maz, lai nodrošinātu organismā nepieciešamo D vitamīna daudzumu.
Organismam D vitamīns būtu jāsintezē caur ādu, uz kuru iedarbojas saules stari, bet mūsu vasara ir par īsu, lai saule nodrošinātu vajadzīgo D vitamīna daudzumu.
Turklāt tie, kuriem patīk saules peldes, sauļojoties parasti lieto aizsargkrēmu (tas bloķē D vitamīna sintēzi) pret saules ultravioleto starojumu.
Dermatologi un onkologi brīdina, ka ilgstoša atrašanās tiešos saules staros var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, izraisot apdegumus un palielinot ādas vēža risku.
Tomēr tas nenozīmē, ka jāsargās no katra saules stariņa.
Lai notiktu pilnvērtīga D vitamīna sintēze, tiešā saules gaismā ir jāpavada tikai aptuveni 10–30minūtes dienā (atkarībā no individuālajām ādas īpašībām), pakļaujot ultravioleto staru iedarbībai 30–40% ādas virsmas.
Pēc šī laika D vitamīna ražošana mitējas.
Lai gūtu maksimālu labumu no ultravioletajiem stariem, jāievēro divas svarīgas lietas:
✔️ Sauļošanās krēms pat ar vāju aizsardzību (SPF 8) bloķē D vitamīna sintēzi par 95%. Tādēļ speciālisti iesaka uzziest krēmu tikai pēc 10–30 minūtēm, kas pavadītas saulē.
✔️ Tūlīt pēc sauļošanās nevajadzētu cītīgi berzēt ādu ar dušas sūkli, iznīcinot dabisko tauku aizsargslāni uz ādas virsmas.
D vitamīna
nozīme senioriem
Vecāka gadagājuma cilvēki, kam D vitamīna daudzums ir svarīgs stipriem kauliem, parasti slēpjas no tiešiem saules stariem, jo karstumā nejūtas labi.
Tādēļ tiem būtu jāuzņem D vitamīns pastiprinātā daudzumā, lai rūpētos par savu veselību un pašsajūtu.
Līdz ko saules stari sāk slēpties aiz mākoņiem, tad arī uzņemtais D vitamīna daudzums un tā rezerves strauji samazinās.
Tāpēc ir ieteicams lietot un uzņemt D vitamīnu visu gadu, īpaši rudens un ziemas mēnešos, lai palielinātu no pārtikas uzņemtā D vitamīna daudzumu.
Ideālā variantā būtu regulāri jālieto bagātīgus D vitamīnu saturošus produktus un papildus D vitamīnu, uztura bagātinātāju formā.
D vitamīna līmenis ir jākontrolē visiem, īpaši jo tāpēc, ka ar gadiem kauli fizioloģiski kļūst trauslāki, turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm.
Piesardzīgākām noteikti it jābūt sievietēm pēc menopauzes iestāšanās.
Tas saistāms, ar to, ka sieviešu hormoni ietekmē arī kalcija vielmaiņu, un to pastiprināts trūkums menopauzē nosaka to, ka tieši šajā laikā nepietiekamai D vitamīna uzņemšanai sekas var būt bēdīgas – var sākties osteoporoze.
Kā zināt, ka trūkst D vitamīns?
Biežākie D vitamīna deficīta simptomi pieaugušajiem:
✔️ nogurums, vājums;
✔️ hronisku slimību saasinājumi;
✔️ slikta pašsajūta;
✔️ stipras kaulu vai muskuļu sāpes;
✔️ nervu darbības traucējumi;
✔️ ceļgalu locītavu palielināšanās;
✔️ apgrūtināta kāpšana pa kāpnēm,
✔️ stresa lūzumi, jo īpaši kājās, iegurņa un gūžas kaulos;
✔️ pastiprināta zobu bojāšanās;
✔️ trausli mati;
✔️ biežas bakteriālas un vīrusu saslimšanas.
Latvijā saule gadā spīd 1790 stundas (74,6 pilnas dienas), kas ir ap pusi no iespējamā saules spīdēšanas ilguma (skaidrā laikā).
Tas vien jau nozīmē, ka mūsu klimatam raksturīgajos apstākļos saules gaismu izdodas noķert retāk, īpaši jau vēsajos, drēgnajos gadalaikos. Tādēļ arī D vitamīns noteikti tiek uzņemts daudz, daudz mazāk, nekā, piemēram, vasarā.
Veicot vienkāršas asins analīzes, ir iespējams noteikt D vitamīna līmeni un iespējamo deficītu.
Ja tiek diagnosticēts D vitamīna deficīts, ārsts, visticamāk, ieteiks ikdienā papildus lietot D vitamīna uztura bagātinātājus, kā arī piedomāt pie veselīgāka dzīvesveida un sabalansēta uztura.
D vitamīnam ir būtiska loma labsajūtas uzlabošanai, depresijas novēršanai.
Cilvēki, kuri ikdienā lieto D vitamīnu, būtiski ievēro pozitīvas pārmaiņas ne tikai veselībā, bet arī garstāvokļa un labsajūtas uzlabošanās. Tāpat arī rudens radītā spriedze, satraukums un depresija, pamazām samazinās.